Ģenētiski modificēts organisms ir tāds augs, dzīvnieks vai mikroorganisms, kura dezoksiribonukleīnskābei (DNS) ir pievienoti jauni gēni (tie bieži ir ņemti no citām sugām) vai kura gēni izmainīti tā, lai organisms iegūtu citas īpašības.

 

Ar gēnu inženierijas palīdzību var iegūt tādas izmaiņas, kādas selekcijas ceļā panākt nevar. Galvenā gēnu inženierijas atšķirība no tradicionālās krustošanas ir tā, ka iespējams pārkāpt tradicionālās sugu robežas, tādā veidā arī neparedzami ietekmējot pārveidotā organisma fizioloģiskās un bioķīmiskās īpašības. Praksē pašlaik izmanto ģenētiski modificētus mikroorganismus un augus. 

 

 Lielākie uzņēmumi (Monsanto, BASF, Bayer, Syngenta), kas izstrādā un izplata ģenētiski modificētus kultūraugus, vienlaikus ir lauksaimniecības ķimikāliju ražotāji. Savukārt izturība pret noteiktu herbicīdu ir visbiežāk sastopamā augu ģenētiskā modifikācija, kas 2009. gadā tika izmantota 83 procentos no visiem komerciāli audzētajiem ģenētiski modificētajiem augiem. Otra izplatīta modifikācija ir tā saucamie Bt augi, kuros ievietots augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis gēns. Šie augi izstrādā toksiskas vielas, tādējādi apkarojot kaitēkļus. ES audzētā kukurūza MON 810 ir Bt augs.

 

Vēl aizvien nav izstrādāti un nonākuši tirgū ģenētiski modificēti augi, kam būtu palielināts ražīgums vai kas labāk izturētu nelabvēlīgus apstākļus, piemēram, sausumu un sāļu augsni.