Zemes Draugi: Durbanas klimata sarunu rezultāti – solis tuvāk klimata katastrofai

ANO klimata sarunas Durbanā vērtējamas kā nesekmīgas un to praktiskais rezultāts ir turpmāka attālināšanās no tā jau novājinātā starptautiskā sadarbības ietvara klimata pārmaiņu problēmu risināšanā. Attīstītās valstis, nodarbojoties ar retoriku, atvirzot izmešu samazinājuma konkrēto mērķu noteikšanu un pat atkāpjoties no iepriekš izteiktiem solījumiem un nolīgumiem klimata pārmaiņu samazināšanas jomā, ir panākušas arī šī klimata sarunu raunda izgāšanos.

Durbanas sarunu iznākums, ko mēģina pasniegt kā būtisku soli uz priekšu klimata sarunās, faktiski ir sekojošs;

nav panākts progress taisnīgai un juridiski saistošai rīcībai siltumnīcefekta gāzu samazināšanas jomā;
nav panākts progress finansējuma novirzīšanā klimata pārmaiņu novēršanai;
arvien plašāka neefektīvu un pretproduktīvu klimata pārmaiņu novēršanas un ierobežošanas instrumentu loma, galvenokārt, tirgus instrumentu formā;
turpinās zinātnes faktos un vienlīdzības principā balstīta, juridiski saistoša starptautiska klimata pārmaiņu rīcības līguma iespējamības iznīcināšana.

Par spīti pretestībai no jaunattīstības valstu puses, Durbanā panāktie rezultāti ir vērtējami kā destruktīvi.

1. Jaunā Durbanas Platforma sankcionē koordinētas klimata pārmaiņu ierobežošanas rīcības atlikšanu par veselu dekādi. Tā vietā, lai nodrošinātu iepriekš panākto vienošanos izpildi starpvalstu sadarbībai klimata pārmaiņu novēršanā un ierobežošanā, piemēram, Bali ceļakarti, kas deva mandātu turpmākām klimata sarunām pirms četriem gadiem, Durbanā tika panākta jauna vienošanās, kas to aizstāj. Jaunā „Durbanas platforma” aizkavēs sarunu turpmāko norisi un konkrētu rīcību par desmit gadiem.

2. Kioto protokola nozīmes būtiska vājināšana. Kioto Protokols ir vienīgais starptautiskais ietvars industrializēto valstu juridiski saistošai rīcībai izmešu samazināšanai. Šīs valstis ir atbildīgas par vairāk kā 75% no kopējā izmešu apjoma, lai gan tajās dzīvo tikai 15 procenti no pasaules iedzīvotājiem. Kioto Protokola darbības pagarinājums, par kuru pat vēl netika panākta galējā vienošanās, aptvers tikai dažas no šīm valstīm, ieskaitot ES.

3. Dramatiski nepietiekami izvirzītie mērķi SEG emisiju samazināšanai. Sarunu dokumentos un lēmumos iestrādātās iespējas apiet klimata vienošanās nozīmē, ka valstis arī turpmāk varēs izvairīties no jebkādas rīcības klimata jomā un faktiskais izmešu apjoms līdz 2020 gadam var pat turpināt pieaugt.

4. Atbildības un ieviešanas sloga uzvelšana jaunattīstības valstīm.Sarunu manipulācija Durbanā un jau iepriekšējos sarunu raundos ir tikusi režisēta tā, ka galaiznākumā lielākais rīcības slogs tiek uzvelts tieši tām valstīm, kas nav vēsturiski atbildīgas par klimata pārmaiņu izraisīšanu, kam ir vismazākie resursi praktiskajai rīcībai un kam vienlaikus ir jādomā arī par rīcībām nabadzības apkarošanā un valsts attīstības veidošanā.

5. Jebkāda progresa trūkums jauna finanšu instrumenta izveidei jaunattīstības valstu atbalstam adaptācijai klimata pārmaiņām, kas jau ietekmē virkni valstu un reģionu. Durbanā tika apstirpināta Zaļā Klimata fonda izveide, bet netika izdarīts nekas, lai nodrošinātu tā darbību arī dzīvē, ne tikai plānos un uz papīra.

6. Pieaugoša varbūtība neefektīvo un pretproduktīvo emisijas tirdzniecības instrumentu plašākai izmantošanai. Bieži vien šie risinājumi nevis sniedz pozitīvu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā, bet gan ir virzītājspēks augsnes resursu sagrābšanai jaunattīstības valstīs, vietējo sabiedrību sagraušanai un vienlaikus arī kārtējais finanšu spekulāciju objekts, kas var novest pasauli pie jaunas finanšu sistēmas krīzes.

Durbanas sarunu nožēlojamais iznākums kļuva iespējams pateicoties kopīgiem bagāto industrializēto valstu – ASV, Kanādas, Japānas, Jaunzēlandes, Austrālijas, Krievijas un Eiropas Savienības – pūliņiem.

Pasaule Zemes Draugu vadītājs Nnimmo Bassey: “ASV vadībā attīstītās valstis ir panākušas atbildīga, godīga un vienlīdzīga klimata rīcības starptautiskā ietvara novešanu līdz iznīcināšanas robežai. Jaunattīstības valstis šajā procesā tika šantažētas un piespiestas parakstīt gala dokumentus, kas var izrādīties par to un visas planētas pašnāvību”.

“Zīmīgi, ka tieši klimata sarunu sākumā plūdos Durbanā mājas zaudēja simtiem ģimeņu un šie plūdi prasīja arī cilvēku dzīvības. Visā pasaulē no Taizemes līdz Venecuēlai, no Āfrikas līdz salu valstīm kā Tuvalu, cilvēki jau izjūt klimata pārmaiņu postošās sekas. Sarunu progresa trūkums Durbanā nozīmē, ka mēs esam spēruši soli tuvāk klimata katastrofas scenārijam – 4-6 Celsija grādu temperatūras izmaiņām”.

Atpakaļ