Lietuvas Seimā Liberāļu kustības frakcijas deputāts Ģedimins Navaitis (Gediminas Navaitis) 1. februārī iesniedza Ģenētiski modificētu organismu likuma grozījumu projektu, apgalvojot: "Mums jāuztur pasaulē "zaļas Lietuvas" tēls. Šāds lēmums būtu izdevīgs biznesam, veicinātu tūrismu un pārtikas preču eksportu." Likumprojektā prasīts sabiedriskas ēdināšanas iestāžu ēdienkartēs marķēt ēdienus, kuros izmantoti GM produkti, kā arī aizliegt ĢMO izlaist vidē, piemēram, audzēt atklātā laukā.
Jauno iniciatīvu atbalsta lielākais restorānu un kafejnīcu tīkls “Čili”, kura direktors Daiņus Kalina (Dainius Kalina) apgalvo, ka viņu ēdiens nesaturot ĢM sastāvdaļas.
Pēc Vides ministrijas pasūtījuma 2009. gadā tika veikts pētījums par ĢMO sociālo un ekonomisko ietekmi Lietuvā (bch.cbd.int/database/attachment/?id=10316). Produkti ar ĢM sastāvdaļām (augu eļļa, margarīns un augu tauku maisījumi, majonēze, saldumi, pārtikas piedevas, grauzdiņi) maksā apmēram par trešdaļu lētāk nekā tradicionālie produkti, piem., ĢM eļļa vidēji maksā par 37,7 % mazāk. Aptuveni puse Lietuvas iedzīvotāju ĢMO vērtē negatīvi. 2009. gada martā publicētā sabiedrības aptaujā 51 % respondentu atbildēja, ka nezinot, vai pērk ĢM pārtikas produktus, bet 28 % apgalvoja, ka šādus produktus nepērkot. 39 % ĢM pārtikas pircēju tos izvēlējās zemākas cenas, bet 22 % – ziņkāres dēļ, savukārt 31 % pircēju tikai mājās ievēroja, ko iegādājušies. Tāpēc daļa iedzīvotāju domā, ka veikalos ĢM produktus būtu jānovieto atsevišķos plauktos, citi gribētu labāk redzamu informāciju uz etiķetes un lielākus burtus. Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktors Laimutis Budris (Laimutis Budrys) apgalvo, ka Eiropas Komisija esot noliedzoši atbildējusi uz ministrijas jautājumu, vai ĢM produktus drīkst likt atsevišķos plauktos un iezīmēt ar lielākiem burtiem.
Atpakaļ