planētai, cilvēkiem, nākotnei
Izvērtētas ģenētiski modificēto kultūraugu lietošanas sociāli ekonomiskās sekas
Tweet
Brisele, 14.03.2011 – Ģenētiski modificēto (ĢM) un tradicionālo kultūraugu nodalīšanas izmaksas ir daudz augstākas nekā sākotnēji domāts un var paaugstināt pārtikas cenas, brīdina Eiropas Zemes draugi jaunajā ziņojumā par ĢM kultūraugu sociālekonomisko ietekmi [1]. „Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) sociālekonomiskā ietekmes izvērtējums atklāj ĢM kultūraugu audzēšanas slēptās izmaksas, kas tiek negodīgi uzspiestas konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības sektoram, tādējādi radot ĢM piesārņojuma un pārtikas cenu kāpuma risku. ĢMO sociālekonomiskās ietekmes izvērtējums nāk klajā brīdī, kad vides ministri tiekas, lai diskutētu par ĢM kultūraugiem Eiropā.
Vides ministri izvērtēs cik legāli būtu ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumi nacionālajās teritorijās, bet diskusijā būtu jāņem vērā ĢM kultūraugu audzēšanas pilnā sociālekonomiskā ietekme nevis jābalstās uz industrijas interesēm.
Eiropas Zemes draugu pārtikas kampaņu vadītāja Mute Šimfa (Mute Schimpf): “Diskutējot par ĢM kultūraugu audzēšanu Eiropā, ir jāņem vērā īstās vides un ekonomiskās izmaksas. Atbildība par ĢM kultūraugu piesārņojuma radītajiem zaudējumiem jāpieprasa no pašas biotehnoloģiju industrijas - šīs izmaksas nedrīkst būt negodīgi uzspiestas zemniekiem, patērētājiem un nodokļu maksātājiem.”
Eiropas politika paļaujas uz pieņēmumu, ka no ĢM brīvie pārtikas industrijas dalībnieki maksā par visu, lai nodrošinātu savu brīvs no ĢMO statusu. Oficiālā ES pētījumā secināts, ka ĢM produkcijas nodalīšana no pārējiem produktiem varētu palielināt produktu izmaksas par 13% [2], bet patiesie cipari ir krietni lielāki. Eiropas Zemes draugu jaunais pētījums atklāj, ka ES pētījumā nav iekļautas galvenās ĢM produkcijas nodalīšanas izmaksas. [3]. Izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu ĢM un konvencionālās produkcijas nodalīšanu, ieskaitot uzraudzību un kontroli, daudzkārt pārsniedz jebkādu prognozēto ekonomisko ieguvumu no zemākām ražošanas izmaksām.
Biotehnoloģiju kompānijām, tirgotājiem un citiem ĢMO lietotājiem ir jāuzņemas atbildība par sajaukšanās novēršanu, lai nodrošinātu, ka konvencionālie un bioloģiskie tirgi Eiropā var attīstīties bez negodīgā finansiālā sloga.
Mute Šimfa: “99.9 procenti Eiropas zemes ir brīva no ĢMO un plašā pretestība ģenētiski modificētiem kultūraugiem un pārtikai Eiropā turpina pieaugt. ĢM kultūraugi kavēs, nevis palīdzēs, pārtikas nodrošināšanu augošajam pasaules iedzīvotāju skaitam. Lēmuma pieņēmējiem jāpieprasa apturēt turpmāku ĢM kultūraugu audzēšanu Eiropā, lai nodrošinātu lauku ekonomiku un zaļākas lauksaimniecības attīstību.”
Eiropas Zemes draugi aicina apturēt ĢMO kultūraugu atļauju izsniegšanu līdz ĢMO sociālekonomisko ietekmju izvērtējums ir iekļauts ES atļauju izsniegšanas sistēmā, papildus striktiem un obligātiem preventīviem pasākumiem visās Eiropas valstīs, lai novērstu ĢMO netīšu piesārņojumu. Visas izmaksas, lai novērstu ĢMO piesārņojumu ir jāsedz piesārņotājiem.
***
[1] Latviski: "ĢMO lietošanas sociāli ekonomiskās sekas. Slēptās izmaksas pārtikas pārtikas apritē."
[2] Co-Extra, 2009. Outcomes of Co.Extra. http://www.coextra.eu/pdf/report1472.pdf
[3] The costs incurred during harvesting of maize could be over 40 times higher than the current EU figure; and the cost of drying maize during processing up to 34% higher.
Atpakaļ