Ģenētiski modificēti augi nav risinājums klimata pārmaiņām
Tweet
Lai gan iepriekšējie apgalvojumi, ka ģenētiski modificēti (ĢM) kultūraugi var novērst badu un nabadzību, piecpadsmit gados nav pierādījušies, nesen ir parādījies jauns apgalvojums, ka ĢM kultūraugi var būt viens no risinājumiem cīņā ar klimata pārmaiņām.
ĢMO ražotāji ANO klimata pārmaiņu sarunās cītīgi lobē ĢM kultūraugus un industriālās lauksaimniecības metožu atzīšanu (un finansēšanu) kā risinājumus lauksaimniecības sektorā. Bet industrijas apgalvojumi un argumenti ir pārspīlēti un nepierādīti.
ĢM kultūraugi nav radīti, lai palielinātu ražu vai uzkrātu vairāk oglekļa. ĢMO ražotāji apgalvo, ka ĢM kultūraugi samazina pesticīdu lietošanu un palielina ražu, tādējādi tie var būt noderīgi gan klimata pārmaiņu mazināšanai, gan adaptācijai tām. Bet nevienam no līdz šim izveidotajiem ĢM kultūraugiem komerciālai audzēšanai nav lielākas ražības īpašības, un arī to audzēšanas pieredze nerada apstiprinājumus šim apgalvojumam. Industrijas uzmanība patiesībā ir bijusi uz agronomiskiem rādītājiem un vairāk nekā 99% no komerciāli audzētajiem ĢM kultūraugiem ir modificēti, lai izveidotu herbicīda toleranci vai kukaiņu rezistenci (vai abus). Arī mēģinājumi ar ģenētiskās modifikācijas palīdzību uzlabot kultūraugu efektivitāti oglekļa saglabāšanā nav bijuši veiksmīgi.
Nav radīti sausumu un sāls izturīgi ĢM kultūraugi. Izslavētie brīnumainie ĢM kultūraugi, kas spējīgi augt pliekanā zemē vai izturīgi pret paaugstinātu augsnes sāļumu, alumīnija saturu vai sausumu, komeciālai audzēšanai patiesībā nav ne tuvu un šie apgalvojumi ir ļoti spekulatīvi. Arī laboratoriskie mēģinājumi radīt pret sausumu izturīgus augus līdz šim ir bijuši neveiksmīgi, jo tas prasītu būtiskas pārmaiņas augu metabolismā. Ir vērts atgādināt, ka neviena sēkla nevar sākt dīgt, ja nav mitruma.
Ideja, ka ir pieejamas lielas aramzemes platības, kur audzēt ĢM kultūraugus pārtikai un biodegvielai, arvien vairāk tiek atzīta par nereālu. Nesenie pētījumi liecina, ka zeme reti kur ir brīva. To visdrīzāk izmanto lopkopji, sīkzemnieki, vietējie iedzīvotāji un sievietes, kuri apgūst zemes platības ilgtspējīgā veidā un ar nelielu vides ietekmi medīšanai, ēdamā ieguvei, apkurei un būvmateriālu ieguvei. Tāpat zeme var būt svarīga bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai un ūdens resursu aizsardzībai.
ĢM augi nesaglabā augsnē vairāk oglekļa un nemazina minerālmēslu lietošanu. Tiek izmantots jauns arguments, ka ĢM augi samazinot nepieciešamību apstrādāt zemi un tādējādi samazina CO2 izdalīšanos no augsnes. Bet šāda saudzīgā zemes apstrāde oriģināli tika domāta augsnes un ūdens saudzēšanai un tika attīstīta krietni pirms pirmā ģenētiski modificētā kultūrauga izstrādes un var tikt pielietota jebkura kultūrauga audzēšanā. Patiesībā tieši herbicīdu izturīgu ĢM kultūraugu izstrāde, kas palielina pesticīdu lietošanas apjomu un augsnes noblietēšanu ar smago lauktehniku, faktiski grauj šo agrāko saudzīgo zemes apstrādes sistēmu ilgtspējību. Jaunākie pētījumi norāda, ka nekultivēšanas metodes neaiztur vairāk CO2 kā zemes kultivēšana.
Biotehnoloģiju industrijas Svētais Grāls ir slāpekli saistošo ĢM augu izstrāde, kas varētu samazināt nepieciešamību pēc mākslīga slāpekļa mēslojuma. Teorētiski tie samazinātu arī fosīlo kurināmo patēriņu to saražošanā, pakošanā, transportēšanā un izkaisīšanā, tādējādi samazinot siltumnīcas efektu izraisošas gāzes. Bet atkal jāpiemin, ka attiecībā uz ĢM slāpekli saistošo kultūraugu izstrādi nav panākts gandrīz nekāds progress. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumā (2005) secināts, ka šādu kultūraugu radīšana ir tehniski ļoti grūta.
Ar ĢM kokiem un ĢM biodegvielu ir saistīti lieli riski. ĢM koki tiek reklamēti kā CO2 uzkrājēji. Bet ar ĢM kokiem saistītos riskus ir daudz grūtāk novērtēt, jo koki ir organismi ar lielu biotopu un daudz mijiedarbību. Gan zinātniskā literatūra, gan izmēģinājumi laukā rāda, ka ĢM koku piesārņojums un izkliedēšanās ir neizbēgama, un transgēnu sterilitāte nav iespējama. Materiāli no ĢM kokiem visdrīzāk šķersos valstu robežas, padarot nacionālos regulējumus neefektīvus.
Vēl viens ĢM industrijas apgalvojums ir, ka kultūraugus vajag ģenētiski modificēt, lai uzlabotu degvielas ražošanu. Šajā jomā ĢM kultūraugu attīstība notiek jau labu laiku: 99% no šobrīd pasaulē audzētiem ĢM kultūraugiem tiek izmanti lopbarībai un degvielas ražošanai, nevis cilvēku pārtikai. Bet ir pierādījumi, ka daži augi, kā ĢM Roundup Ready soja palielina siltumnīcas efekta gāzu emisiju (ja ņem vērā izmaiņas zemes pielietojumā).
Biotehnoloģiju kompāniju patenti apdraud mūsu spēju cīnīties ar klimata pārmaiņām. Tādi ĢMO ražotāji kā Monsanto, Bayer, Syngent a, BASF un Dupont aizkulisēs sistemātiski patentē dabā sastopamos gēnus, lai tos nākotnē izmantotu kultūraugu ģenētiskā modificēšanā izturībai un adoptācijai klimata pārmaiņu izraisītam sausumam, augsnes sāļumam, plūdiem un augstam un zemām temperatūrām. Līdz šim tās ir iesniegušas jau 532 patentu pieteikumus par 55 ‘patentu ģimenes’. Bet šāda ģenētisko resursu privatizācija ierobežo zemnieku un pētnieku pieeju sēklām un zināšanām gan šobrīd, gan nākotnē.
Ir cits risinājums
Daudz veiksmīgāka pieeja lauksaimniecībai, kas sevi jau ir pierādījusi attiecībā uz pārtikas apgādes un klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanu, ir agroekoloģija. Tā ietver virkni ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu, kas vērstas uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un pārtikas ražīguma palielināšanu. Agroekoloģijas pieeja nodrošina arī to, ka oglekļa bagāti materiāli, piemēram, kūtsmēsli un komposts, tiek sistemātiski atgriezti atpakaļ augsnē, lai to uzlabotu.
Daudzi jaunākie pētījumi ir identificējuši agroekoloģiju kā atslēgu nākotnes pārtikas izaicinājumiem. 2008.gada aprīlī Starptautiskā lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un attīstības tehnoloģiju novērtējumā secināts, ka nepieciešama daudz lielāka uzmanība agroekoloģijas pieejai. Novērtējums neapstiprināja ĢM kultūraugus kā risinājumu. 58 valstis ir apstiprinājušas šo novērtējumu bez iebildumiem. 2008.gada oktobrī arī ANO Vides programmas un ANO Tirdzniecības un attīstības konferences Tirdzniecības, vides un attīstības kapacitātes stiprināšanas uzdevumgrupa publicēja ziņojumu „ Bioloģiskā lauksaimniecība un pārtikas drošība Āfrikā”, kas atbalstīja Starptautiskā lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un attīstības tehnoloģiju novērtējuma secinājumus, ka agroekoloģijas pieeja zemes apsaimniekošanai sniedz lauksaimniekiem labākās iespējas.
Tomēr pastāv vairāki šķēršļi agroekoloģijas pielietošanai. Lauksaimniekiem trūkst informācija par daudziem agroekoloģijas risinājumiem tādām lielām problēmām kā sausums un augsnes sāļums (kas bieži vien ir sekas nepiemērotu kultūraugu audzēšanai un pārliekai apūdeņošanai). Vēl joprojām netiek piešķirti līdzekļi agroekoloģijas popularizēšanai un infastruktūras finansēšanai. Dažās valstīs arī lauksaimniekiem nav īpašumtiesību uz zemi, it īpaši sievietēm, kas būtiski apgrūtina agroekoloģijas prakšu pielietojumu.
Lauksaimniecības praksēm joprojām ir radikāli jāmainās, lai tās varētu risināt klimata pārmaiņas. Šiem pasākumiem jāietver augošo iedzīvotāju skaita pabarošanu, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu, kā arī degvielas un izejvielu ražošanu nozarei. Labā ziņa ir tāda, ka ar politisko gribu un atbalstu agroekoloģijai to visu var izdarīt.
Atpakaļ