Ekoloģiskā lauksaimniecība 10 gadu laikā var dubultot saražoto pārtikas apjomu
Tweet
Ženēva, 08.03.2011. Jaunais ANO ziņojums* atklāj, ka mazās lauksaimniecības kritiskajos reģionos, lietojot ekoloģiskas saimniekošanas metodes, var 10 gadu laikā dubultot saražoto pārtikas apjomu. Balstoties uz plašu jaunākās zinātniskās literatūras pārskatu, ziņojums aicina fundamentāli pārorientēties uz ekoloģisko lauksaimniecību kā veidu, lai palielinātu pārtikas apjomu un uzlabotu situāciju nabadzīgajos rajonos.
„Lai 2050.gadā pabarotu 9 miljonus cilvēku, mums steidzami jāievieš pašas efektīvākās pieejamās lauksaimniecības metodes,” saka ANO Īpašais ziņotājs par tiesībām un pārtiku, ziņojuma autors Olivjē De Šuters (Olivier De Schutter)**. „Šodienas zinātniskie pierādījumi demonstrē, ka ekoloģiskās lauksaimniecības metodes pārspēj mākslīgo mēslojumu izmantošanu, lai palielinātu saražotās pārtikas apjomu nabadzīgajos rajonos, it īpaši lauksaimniecībai nelabvēlīgās vidēs.”
Agroekoloģija izmanto ekoloģiskās zinātnes lauksaimniecības sistēmu izstrādei, kas varētu atrisināt pārtikas krīzi un risināt klimata izmaiņas un nabadzības problēmas. Ekoloģiskā lauksaimniecība uzlabo augsnes auglību un aizsargā augus no kaitēkļiem paļaujoties uz dabisku vidi, kā labvēlīgi koki, augi, dzīvnieku un kukaiņi.
„Uz šo brīdi ekoloģiskās lauksaimniecības projekti ir sasnieguši vidēji 80% ražas pieaugumu 57 attīstības valstīs, ar vidējo pieaugumu 116% visos Āfrikas projektos”, saka De Šuters. „Jaunākie projekti 20 Āfrikas valstīs rāda ražas dubultošanos 3-10 gadu laika periodā.”
„Konvencionālā lauksaimniecība balstās uz dārgiem ieguldījumiem, veicina klimata pārmaiņas un nav elastīga attiecībā pret straujām klimata pārmaiņām. Šodien tā vienkārši vairs nav labākā izvēle,” uzsver De Šuters. „Liela daļa zinātnieku atzīst ekoloģiskās lauksaimniecības pozitīvo ietekmi uz pārtikas nodrošināšanu, nabadzības samazināšanu un klimata izmaiņu mīkstināšanu - un tas ir tas, kas ir vajadzīgs ierobežotu resursu pasaulē. Malāvija, kas pirms dažiem gadiem uzsāka liela apjoma mākslīgā mēslojuma subsīdiju programmu, tagad ievieš ekoloģisko lauksaimniecību, no kā iegūst vairāk kā 1,3 miljoni pasaules nabadzīgāko cilvēku, jo kukurūzas ražas palielinājušās no 1 tonnas no hektāra līdz 2-3 tonnām no hektāra.”
Ziņojums arī atklāj, ka projekti Indonēzijā, Vjetnamā un Bangladešā uzrādīja līdz pat 92% samazinājumu insekticīdu lietošanā rīsu audzēšanai, tādējādi nabadzīgajiem zemniekiem ļaujot būtiski ietaupīt līdzekļus. „Parādījās zināšanas par pesticīdu un mākslīgā mēslojuma aizvietošanu. Šis bija veiksmes iemesls, un līdzīgi rezultāti ir arī citās Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīs,” norāda neatkarīgais eksperts.
„Ekoloģiskā lauksaimniecība sāk nostiprināties arī attīstītajās valstīs, tādās kā ASV, Vācija vai Francija. Taču, neskatoties uz tās iespaidīgo potenciālo pārtikas nodrošināšanai visiem, tā vēl joprojām ir politiski nepietiekami atbalstīta un rezultātā knapi iziet ārpus eksperimentālās izmantošanas.”
Ziņojums identificē vairākus pasākumus, ko valstīm vajadzētu ieviest, lai paplašinātu ekoloģiskās lauksaimniecības prakses. „Ekoloģiskā lauksaimniecība ir zināšanu intensīva pieeja. Tai nepieciešama lauksaimniecības pētījumus atbalstoša politika. Valstīm un donoriem ir jāspēlē galvenā loma. Privātās kompānijas neinvestēs laiku un naudu praksēs, kuras nevar patentēt un kuras neatver tirgus lauksaimniecības ķīmijai un uzlabotām sēklām.”
ANO Īpašais ziņotājs par tiesībām uz pārtiku arī mudina valstis atbalstīt mazo lauksaimnieku organizācijas, kuras demonstrē labākās iespējas izplatīt ekoloģiskās lauksaimniecības prakses savu biedru vidū. „Sociālo organizāciju stiprināšana ir pierādījusi sevi par tik pat efektīvu kā minerālmēslu izdalīšana. Sīkzemnieki un zinātnieki var radīt inovatīvas prakses, ja sadarbojas,” skaidro De Šuters.
„Ar industriālo lauksaimniecību lielās platībās mēs neatrisināsim badu un neapstādināsim klimata pārmaiņas. Risinājums slēpjas mazo lauksaimnieku zināšanu un eksperimentēšanas atbalstīšanā, tādējādi palielinot mazo saimniecību ienākumus, kas sekmē lauku apvidu attīstību.”
“Ja iesaistītās puses atbalstīs šajā ziņojumā ieteiktos pasākumus, tad mēs varam sagaidīt dažos nabadzīgajos reģionos pārtikas apjoma dubultošanos 5-10 gadu laikā,” apgalvo De Šuters. „Tas vai mums izdosies šī pāreja, būs atkarīgs no mūsu spējas ātrāk mācīties no jaunākajām inovācijām. Mums ir jārīkojas ātri, ka gribam izvairīties no atkārtotām pārtikas un klimata katastrofām 21. gadsimtā.”
***
(*) Ziņojums “Agro-ekoloģija un tiesības uz pārtiku”. Pieejams t.sk. angļu un krievu valodā: www.srfood.org un http://www2.ohchr.org/english/issues/food/annual.htm
(**) Olivjē De Šuteru (Olivier De Schutter) par Īpašo ziņotāju par tiesībām uz pārtiku Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību Padome iecēla 2008.gada maijā. Viņš ir neatkarīgs no valdībām vai organizācijām. Vairāk par Īpašā ziņotāja mandātu un darbu: www.srfood.org vai http://www2.ohchr.org/english/issues/food/index.htm