2017. gada statistika: katru nedēļu tikuši nogalināti vidēji gandrīz četri vides aizstāvji

04/02/2018

Ārkārtēja informācija: aizgājušā gadā nogalināti 197 cilvēki par savas zemes, savvaļas dzīvnieku vai dabas resursu aizsargāšanu, atklāj jauni Global Witness dati. Apkopojot šo cilvēku nāves gadījumus, britu izdevums The Guardian vēlas radīt izpratni par nāvējošo cīņu vides frontē.

Piektdiena, 2018. gada 2. februāris.

Iepriekšējā gadā bez izmaiņām turpinājusies cilvēku, kas cīnās un aizstāv savu zemi vai vidi, slepkavošana. Par to liecina jauns pētījums, kurā noskaidrots, ka katru nedēļu visa pasaulē vidēji tiek nogalināti gandrīz četri cilvēki, kas cīnījušies pret zemes mīnēšanu, plantācijām, malu medniecību vai infrastruktūras projektiem.

197 cilvēku nogalināšana 2017. gadā vien – un šis skaitlis ir audzis četrkārtīgi kopš pirmās datu apkopošanas 2002. gadā – pasvītro varmācīgo globālās ekonomikas, kuras pamatā ir paplašināšanās un patēriņš, robežu.

“Situācija joprojām ir kritiska. Kamēr [vietējās] kopienas netiek pilnvērtīgi iekļautas lēmumos, kas saistās ar viņu zemes un dabas resursu izmantošanu, tie, kas runās par šīm problēmām, turpinās saskarties ar pazemojumiem, ieslodzījumu un slepkavības draudiem,” tā Bens Lezers (Ben Leather), Global Witness vecākais aktīvists.

Ir cerības stariņš, ka pēc četriem secīgiem statistikas palielinājumiem vardarbīgas nāves gadījumu skaits samazināsies, pieaugot globālajai izpratnei par klimata krīzi un pēc atkārtota spiediena uz starptautiskajiem uzņēmumiem uzņemties vairāk atbildības, un valstu valdībām – cīnīties pret nesodāmību.

Vairākums slepkavību ir notikušas tālos, mežainos apvidos attīstības valstīs, it īpaši Latīņamerikā, kur resursu pārpilnība bieži ir apgriezti proporcionāla likuma spēkam vai vides regulācijām.

Saskaņā ar skaitļiem, kas nonākuši ekskluzīvi The Guardian rīcībā, sadarbojoties ar Global Witness lai nosauktu katru upuri, ieguves rūpniecība ir viens no nāvējošākajiem vardarbības virzītājspēkiem. Konfliktos, kas saistīti ar kalnraktuvēm, notikušas 36 slepkavības, no kurām vairākums ir saistītas ar strauju būvniecības materiālu pieprasījumu pasaulē.

Indijā, trīs Jadavu (Yadav) ģimenes locekļi, Udajs, Niranjans un Vimlešs (tēvs un divi dēli), tika noslepkavoti pagājušā gada maijā, kad viņi mēģināja novērst smilšu ieguvi sava ciemata, Džatpuras (Jatpur), upes krastā. Turcijā pensionēts pāris, Ali un Aisina Bujuknohucu (Büyüknohutçu), tika nošauti paši savā mājā pēc uzvaras tiesā par marmora karjera, kas piegādāja marmora blokus dārgām viesnīcām un pašvaldību monumentiem. Izsalkums pēc minerāliem tika vainots arī Andu kalnu pārvēršanā “kara zonā” ar lieliem konfliktiem starp vietējo iedzīvotāju grupām un Las Bambas vara raktuvēm Peru un ogļu raktuvēm El Serrehonas (El Cerrejón) Kolumbijā.

Lauksaimniecības bizness bija lielākais vardarbības virzītājspēks, jo lielveikalu pieprasījums pēc sojas, palmu eļļas, cukurniedrēm un liellopu gaļas nodrošināja finansiālu stimulu plantācijām un fermām iespiesties aizvien dziļāk vietējo iedzīvotāju zemēs un citās kopīgajās teritorijās.

Liela spriedze fokusējusies Amazonē, Brazīlijā – tur notikušas 46 slepkavības, līdz ar to šī atkal bijusi nāvējošākā valsts vides aizstāvjiem. Tomēr, proporcionāli valsts izmēram, mazākie Amazones kaimiņi bijuši vēl bīstamāki! Kolumbijā piedzīvoti 32 nāves gadījumi, lielākoties dēļ konfliktiem un slepkavību skaita pieauguma pēc 2015. gada miera līguma noslēgšanas, kas atstāja varas vakuumu reģionos, kur iepriekš bija darbojušies Farc partizāni. Starp ievērojamākajiem upuriem ir Efigenija Vaskeza (Efigenia Vásquez), radio un video žurnāliste no Kokonuko kopienas, kura tika nošauta protetsta “lai atbrīvotu Māti Zemi” laikā. Peru piedzīvojusi vienu no traģiskākajām 2017. gada masu slepkavībām septembrī, kad krimināls grupējums nogalināja sešus zemniekus. Grupējuma dalībnieki vēlējās lēti iegūt zemi un ar lielu peļņu pārdot to palmu eļļas audzēšanas uzņēmumam. Kriminālie grupējumi un valstu valdības lielākoties bijušas atbildīgas par asinsizliešanu arī otrajā un ceturtajā saraksta valstī: Meksikā ar 15 slepkavībām (piecas reizes vairāk nekā pagājuša gadā), un Filipīnās ar 41 slepkavību, kuras tādējādi kļuvušas par to Āzijas valsti, kurā veikts visvairāk slepkavību pret vides aizstāvjiem. Galvenais faktors bija valsts prezidenta Rodrigo Dutertes organizētie uzbrukumi. Kad viņa zaldāti nogalināja astoņus lumadu tautības pārstāvjus Sebu ezerā 217. gada 3 decembrī, valdība apgalvoja, ka šie cilvēki ir miruši apšaudē ar nemierniekiem, bet viņu kolēģi aktīvisti uzstāj, ka viņi tikuši nogalināti par pretošanos ogļraktuvju un kafijas plantācijas izveidē viņu senču zemēs.

Āfrikā lielākie draudi nākuši no malumedniekiem un nelegālajiem savvaļas dzīvnieku tirgoņiem, īpaši Kongo Demokrātiskajā republikā, kur jūlijā tika nolaupīti un nogalināti četri reindžeri un mantu nesējs. Bet ievērojamākais malumedniecības konfliktu upuris pagājušā gadā bija Veins Loters (Wayne Lotter), iedvesmojošs dabas aizsardzības specialists, kurš tika nogalināts Tanzānijā pēc nāves draudu saņemšanas.

Global Witness uzskata, ka vēl vairāk slepkavību ir palikušas neapzinātas. Vides sargi tiek arī piekauti, apsūdzēti krimināllietās, viņiem tiek draudēts un viņi tiek pazemoti. Nesens piemērs: Ekvadoras mežu aktīviste Patrīcija Gvalinga (Patricia Gualinga) pagājušā mēnesī liecinājusi, ka uzbrucēji svieduši akmeņus viņas logos un izklieguši nāves draudus. Un šādas lietas notiek bieži. Eiropas Savienības finansētajā Vides Taisnīguma atlantāidentificēti vairāk nekā 2335 šādi spriedzes pilni gadījumi saistībā ar ūdeņiem, teritorijām, piesārņojumu vai ieguves industrijām, un pētnieki apgalvo, ka to skaits un intensitāte turpina pieaugt.

Taisna tiesa šajās lietās ir reta parādība. Slepkavas, ko bieži nolīgst politiķi vai uzņēmēji, parasti paliek nesodīti. Vides aizstāvji, kuri pārsvarā nāk no nabadzīgām vai vietējām iedzimto kopienām, tiek kriminalizēti un kļūst par mērķi policijai vai korporatīvo uzņēmumu apsardzei. Kad viņi tiek nogalināti, viņu ģimenēm ir maz resursu, lai vērstos tiesā vai nogādāt šo informāciju plašsaziņas līdzekliem.

Bet ir arī progresa plankumi. Dažās valstīs ir statistikas kritums, īpaši Hondurasā un Nikaragvā, kaut arī aktīvisti joprojām ir neaizsargāti. Arī pilsoniskās sabiedrības veicināšanas grupas un starptautiskās institūcijas aizvien vairāk mobilizējas un iestājas par vides tiesībām. Pagājšmēnes 116 organizācijas Filipīnās iesniegušas lūgumrakstu, kurā teikts: “Aizsargāt vidi nav noziegums.”
Pamatiedzīvotāju kopienu aktīvisti ir cīnījušies par klimata pārmaiņu jautājuma aktualizēšanu un sarunām ar Apvienoto Nāciju organizāciju.

Dažas starptautiskās organizācijas ir gatavas [aktīvistus] uzklausīt. Pēc kritikas par Honduranas hidroprojekta, kas saistīts ar aktīvistes Bertas Kačeresas (Berta Cáceres) slepkavību, atbalstīšanu, Nīderlandes Attīstības banka (FMO) ir paziņojusi, ka cilvēktiesību aizstāvju drošība būs galvenais faktors lēmumos par turpmākajiem ieguldījumiem. “Ir pienācis laiks investoriem doties uz priekšu un pieņemt mērus, kas garantētu, ka viņu nauda netiek izmantota, lai veiktu uzbrukumus aktīvistiem,” tā Lezers.
ANO īpašais referents cilvēktiesību un vides jautājumos, Džons Knokss (John Knox), mudināja valstu valdības risināt nesodāmības kultūru un paziņoja, ka plašsaziņas līdzekļiem ir bijusi svarīga loma caurspīdīguma veicināšanā šajā jomā. “Vides aizstāvji ir tikuši pakļauti riskam jau daudzus gadus, bet pilnā apjomā vispasaules krīze šajā sfērā kļuvusi skaidra tikai pateicoties Global Witness un The Guardian darbam, kas veikts, lai identificētu katru vides aizstāvi, kas ticis nogalināts dēļ sava darba,” sacīja Knokss. “Šī darba rezultātā ir iespējams skaidrāk redzēt pamatcēloņus un riska faktorus, tajā skaitā, valstu valdību nespēju aizsargāt šos aktīvistus no draudiem un varmācības. Manuprāt, ir pazīmes, ka valdības sāk reaģēt uz pieaugošo starptautisko uzmanību šiem gadījumiem, bet ir vēl ļoti daudz darāmā.”

--
Raksta autors Džonatans Vatss (Jonathan Watts), The Guardian

Attēlā: Pamatiedzīvotāju un lauku kopienu vadītāji no 14 Latīņamerikas valstīm un Indonēzijas, Meža kampaņas aizbildņi, Londonā iet demonstrācijā pret mežu izciršanu. Fotogrāfs: Tolga Akmen/AFP/Getty Images

Šī mājas lapa ir tapusi projekta Ilgtspējas skola ietvaros, pateicoties ES programmas Attīstības izglītībai un informētības veicināšanai, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda finansiālajam atbalstam. Gan lapā gan projekta aktivitātēs netiek pausts projekta atbalstītāju viedoklis un par to saturu ir atbildīgi tikai Latvijas Zemes draugi.